Jo pavasarīgāks laiks kļūst ārā, jo vairāk mūsu domas raisās par vasaru un, protams, nometnēm!
Mēs visi tās ļoti gaidām un cītīgi tām gatavojamies.
Varam aplūkot šo krāsaino video no 2022. gada ‘Otra Elpa’ nometnes, lai varētu foršākās nometnes aktivitātes, mirkļus un sarunas atcerēties un izdzīvot vēlreiz.
Vasaras maratons
Mūsu nometņu maratonā jau noslēgušās 7 nometnes, un nu jau esam pie vasaras finiša taisnes. Kopā esam piedzīgojuši gan lielu lietu, gan karstumu, taču nekas no tā nespēja mūs apturēt baudīt aizraujošu un prieka pilnu laiku kopā.
Šajā vasarā īpaši varēja redzēt, cik ļoti bērni ir noilgojušies pēc nometnēm un kopā pavadītā laika – bija bērni, kas vēl pirms reģistrēšanās sākuma lika vecākiem sēdēt un gaidīt reģistrācijas sākumu, lai tikai nenokavētu! Kad ieradās bērni – bija acīmredzams, cik ļoti priecīgi viņi par šo tikšanos ir! Cik viņi ir gatavi satikt jau esošos draugus un mīļos vadītājus, kā arī iepazīt jaunus draugus. Šajā vasarā ikvienas nometnes pēdējā dienā bērniem acīs un uz vaigiem bija asaras – viņi jau runāja kā gaida nākošo gadu nometnē. Ir jaunieši, kas skaita nometnē pavadītās vasaras un interesējas kas jādara, lai jau drīzumā paši varētu darboties kā palīgi te.
Šajā vasarā jau ir piedzīvots tik daudz. Ik pa laikam dalīsimies ar jums ar kādām bildēm, video un atziņām gan no palīgu, gan dalībnieku puses par vasarā piedzīvoto!
Tomēr mūsu skrējiens vēl nav galā – mūs sagaida vēl Ukraiņu bēgļu bērnu nometne. Mēs zinām, ka tā būs liela svētība gan mums, gan bērniem. Nu jau ir jūtams emocionāls, garīgs un fizisks nogurums. Mēs arī turpmāk priecāsimies par jūsu lūgšanām!
Paldies par atbalstu un to, ka esat kopā ar mums!
Vasarā piedzīvotais
Ik pa laikam dalīsimies ar jums stāstos par līderu piedzīvoto šajā vasarā. Kā pirmo no šī liecību maratona varam lasīt Betiņas liecību.
Šī vasara ir bijusi diezgan īpašs laiks man. Sākot ar to, ka nezināju, vai braukšu uz nometnēm. Taču Dievs ļoti uzrunāja un teica, ka jābrauc.Tik daudz kas piedzīvots un pārdzīvots.
Ir diezgan grūti vārdos uzrakstīt to, ko gribas pateikt, bet man liekas, ka šovasar Dievs tiešām ir mācījis man vairāk ieklausīties sevī, savās emocijās, saprast, kas un kāpēc ir tā, kā ir.
Ir bijuši brīži, kad gribējās padoties un vairs neko nedarīt, bet vienkārši gulēt un skatīties griestos, jo visas enerģijas rezerves ir izsmeltas, viss ir nokaitinājis, bet tad Dievs ir ļoti parādījies un darbojies, jo nākamais, kas notiek – es dejoju un skrienu, un priecājos ar bērniem, pat ja ir grūti, jo viņi ir tā vērti, lai atdotu sevi visu un parādītu Dieva mīlestību.
Vēl viena lieta, ko Dievs ir rādījis visas vasaras garumā ir ģimene. Bet ne jau asins ģimene, bet tā, ko Viņš man ir devis. Viņš caur visiem vadītājiem man šovasar ir devis tik neizmērojami lielu mīlestību un drošības sajūtu, tādu, ko tikai Viņš ir spējīgs dot. Es esmu mācījusies mīlēt vēl dziļāk un patiesāk.
Viens no īpašākajiem mirkļiem bija pie “pagaliņa” – visi apkārt runā, klausās, bet malā stāv meitene. Es piegāju un mēs sākām runāties, viņa izstāstīja to, kas viņai sāp. Visu nometnes laiku mēs nebijām pārmijušas ne vārda un tagad viņa pēkšņi izstāsta, cik ļoti viņai sāp. Tas man lika padomāt, cik brīnumainos veidos Dievs strādā, jo tas noteikti bija Dievs.
-Elizabete
Angliski
Latviski